Parasti es steidzos un vienu pieturu pāri Akmens tiltam braucu ar tramvaju. Šoreiz jutos lieliski, jo pārsteidzošā kārtā bija brīvs vakars, un mājup nolēmu iet kājām. Pa priekšu virzījās man divi vīrieši- viens sadzēries un otrs ar dzīvnieku pārnēsājamo būrīti. Automātiski jau nolēmu, ka, ja tas dzērājs piesiesies, tad palīgā saukšu to acīmredzami labvēlīgo dzīvnieku draugu. Kāpinu tempu un apdzenu dzērāju, bet tad vienkārši dabūju kā ar mietu pret galvu:
Vīrs ar dzīvnieku būrīti apstājies tilta vidū- būrīts uz margas, un krātiņam durvis vaļā!!!!
Es biju ritīga zaķpastala un nesadūšojos viņam neko pateikt! Sāku briesmīgi raudāt un skrēju prom. Kad nonācu līdz mājām, sapratu, ka esmu muļķe, muļķe, muļķe, jo varēju taču paņemt tos, visticamāk mazos kaķēnus, un sliktākajā gadījumā aiznest pie veterinārārsta un samaksāt par salīdzinoši civilizētu nāvīti. Man ir kauns par sevi un drausmīgas dusmas par tādiem cilvēkiem, kā tas vīrs! Nedrīkst, nedrīkst un nedrīkst vairot ciešanas un sāpes! Tik stulbi, tik pavirši, tik publiski, tik bezsirdīgi! Un es savukārt izcēlos ar stulbumu un mīkstmiesību!
Nez vai par šādām rīcībām, kāda iestāde var piespriest sodu?
Pēdējie komentāri